Oskars Deigelis - par kopainu dabā

Oskars Deigelis - par kopainu dabā
“Izglāb pļavu” un izdari secinājumus pats

Iespējams, kādam šķitīs, ka turpmāk paustais viedoklis būs mēģinājums citus pārliecināt par savu taisnību, metoties faktu kaujā un bārstoties ar interneta dzīlēs pieejamām, svešu cilvēku domām. Savlaicīgi pabrīdināšu - tāds nebūt nav mans mērķis.
Ir daudz dažādu mītu un pieņēmumu, kurus neplānoju atspēkot, kaut vai tāpēc vien, ka neesmu nedz jomas profesionālis, nedz uzskatu par vajadzīgu kādu pārliecināt. Šis nebūs arī filozofisks apcerējums par skaitļa 6 (vai 9) traktējumu, atkarībā no skatapunkta, kurš katram no mums paveras, vai kuru apzināti esam izvēlējušies ieņemt.
Šis ir stāsts par to, cik būtiska ir nepieciešamība raudzīties uz kopainu, atspoguļojot pēc iespējas plašāku informācijas daudzumu. Citiem vārdiem sakot, būtu tikai korekti jebkurā jautājumā iedziļināties no visiem iespējamajiem rakursiem.


Vai viss ir tik viennozīmīgi kā izskatās?

Kā zināms, dzīvē viss nav tik viennozīmīgi kā bieži vien varētu šķist, un diez vai piemēri būtu tālu jāmeklē. Nereti, informācija, kas pausta skaļākajos ruporos, tiek pasludināta par vienīgo patiesību, no sērijas, kurš skaļāk bļauj, tam taisnība. Taču, manuprāt, šāda pieeja raisa tikai arvien vairāk pieaugošas domstarpības, neatstājot vietu diskusijai un viedokļu apmaiņai.
Kampaņas “Izglāb pļavu” pamatdoma ir vienkārša, skaidra un saprotama – dabā viss darbojas roku rokā un tikai mijiedarbībā ir vieta patiesai harmonijai. Vai zinājāt, ka pļavās iespējams sastapt vairāk nekā pusi no Sarkanajā grāmatā iekļautajām augu sugām? Turklāt, tajās sastopama dažnedažādu kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība, nemaz nerunājot par daudzajām putnu sugām, tostarp par lielu retumu kļuvušo griezi.
Kā pļavas pareizi apsaimniekot? Zinātāji ir vienisprātis - ganīšana ir visdabiskākais un vislabākais pļavas apsaimniekošanas veids. Kāpēc? Pirmkārt, netiek apēsti visi augi pēc kārtas, dzīvniekiem vispirms apēdot to, kas tiem garšo vislabāk. Otrkārt, lopu ganīšana pozitīvi ietekmē norises pļavā, pateicoties nomīdīšanai, augsnes sablīvēšanai un mēslošanai. Tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc gaļas liellopu audzēšana nemaz nav tik slikta ideja kā daļai sabiedrības varētu šķist.
Nereti, dažādi aktīvisti atgādina par to, cik daudz ūdens un citu resursu tiek patērēts, lai pagatavotu vienu sulīgu hamburgeru. Ātrās ēdināšanas, jeb fast food industrija un tās negatīvā ietekme, protams, ir atsevišķa tēma, kuru ir vērts apspriest un aktualizēt, tomēr šobrīd fokusu vēlos virzīt uz to kā lietas mēdz pazust tulkojumā.
Izrādās, ka milzīgais ūdens daudzums, ko nabaga govīm grib atņemt (vai tieši otrādāk – piešūt), lielākoties ir visparastākais lietus ūdens, un, tā sauktais “zaļais ūdens”, kas uzglabājas zemē un pēcāk nonāk augos. To pašu, diemžēl, nevar attiecināt uz dzeramā ūdens daudzumu, kas nepieciešams, lai izaudzētu mandeļkokus vai, piemēram, avokado. Situācija, patiesībā, ir diezgan šokējoša, tomēr, par to labāk spētu izteikties vietējo zemju iedzīvotāji, kas šīs sekas vistiešākajā veidā izjūt uz savas ādas.
Kā jau minēju, mans mērķis nav atreferēt dažu klikšķu attālumā pieejamu informāciju, bet gluži vienkārši ieskicēt to ainas daļu, kas parastam mietpilsonim, lielajā informācijas jūklī, iespējams, paslīd garām gluži nemanīta. Tas ir ne tikai svarīgi, bet vitāli nepieciešams.


Personīgā pieredze

Arī es, savulaik, (vairāk nekā 3 gadus) uzturā lietoju tikai augu valsts produktus. Iemesli, kādēļ pieņēmumu šo lēmumu bija dažādi. Pārāk neiedziļinoties detaļās, varu vien piebilst, ka tolaik jutos ļoti labi, zaudējot 13 liekos kilogramus un iemācoties pagatavot vairākus daudzveidīgus un interesantus ēdienus. Lai gan šobrīd esmu atgriezies pie dzīvnieku valsts produktu lietošanas savā uzturā, un arī tagad jūtos gana labi, uzskatu, ka gaļas patēriņš kopumā būtu jāsamazina, nemaz nerunājot par nežēlīgo attieksmi pret dzīvniekiem dažādās industrijās, taču tas jau ir cits temats, citai diskusijai. Jebkurā gadījumā, ir būtiska atšķirība starp pļavās audzētu liellopu un nepiemērotos apstākļos turētu mājlopu.
Man droši vien nepiekritīs ne vienas, no otras puses pārstāvji, tomēr, tieši tas pasvītro manis sacīto. Neskatoties uz viedokļu dažādību, galvenais ir spēt par šīm lietām diskutēt, vienam otru iepazīstinot ar pēc iespējas plašāk apskatītu un izpētītu informāciju. Manuprāt, tikai tā iespējams nonākt pie kopsaucēja.