Mīti un patiesības par liellopu gaļu

Mīti un patiesības par liellopu gaļu
Mīts: Liellopu gaļu mūsu ēdienkartē var aizstāt ar augu valsts produktiem.
Gaļa un gaļas produkti ir galvenais olbaltumvielu avots cilvēka uzturā. Gaļas olbaltumvielas satur visas neaizvietojamās aminoskābes optimālā daudzumā un attiecībā, kas nepieciešamas organisma šūnu un audu veidošanai. Tās ietilpst bioloģiski aktīvo vielu – hormonu un fermentu sastāvā, piedalās dzīvības procesu norisēs un apgādā organismu ar enerģiju. Cilvēki savā uzturā patērē arī taukus. Sabalansētā uzturā ar tiem ir jāsedz 30% no kopējā diennakts enerģijas patēriņa, bet 70% tauku un taukos šķīstošo vitamīnu jāuzņem ar dzīvnieku taukiem.
Mīts: Augu izcelsmes pārtikā esošais dzelzs spēj aizstāt to dzelzi, kas ir gaļas produktos.
Vai sieviete dienā var apēst 2.2 kg sojas? Dzelzs, kas atrodas augos un dabiskā formā, ir ne-hema (nehēma) formas dzelzs, ko cilvēka organisms spēj izmantot tikai 2–20% apmērā no uzņemtā. Piemēram, 100 gramos sojas ir 5.14 mg dzelzs (soja ir ar dzelzi bagātākais augu valsts produkts). Ņemot vērā, ka organisms uzsūks tikai 16%, tas nozīmē, ka apēdot 100 g tiks uzņemti vien 0.82 mg dzelzs. Ar spinātiem ir vēl bēdīgāk, jo tajos esošais dzelzs spēj uzsūkties organismā tikai 2% apmērā, tātad dienā būtu jāapēd 34,6 kg spinātu.
Ik gadu 4-5 miljoni amerikāņu cieš no anēmijas. Sievietēm, grūtniecēm, sportistiem un jauniešiem jāuzņem vairāk dzelzs!

Fakti:

grupa vecums Uzņemamā dzelzs norma mg/ dienā
Vīrietis 19-50 8
Sieviete 18
Grūtniece 27
Zēns 14-18 11
Meitene 15

Fakts: 30% sieviešu pasaulē cieš no anēmijas - dzelzs deficīta. Bērniem dzelzs trūkuma rezultātā kavēta attīstība, kas saglabāsies visā dzīves laikā.
Atceries, ka medikamenti ir dārgi, un to intensīvā rūpnieciskā ražošana nav dabai draudzīga!

Mīts: Liellopi izdala metānu, kas rada globālo sasilšanu.
Metāns, ko ražo liellops ganoties brīvā dabā, neuzsilda atmosfēru, jo nerada jaunas oglekļa emisijas atmosfērā. Zāle piesaista oglekli no gaisa, kurš augos nonāk fotosintēzes ceļā. Liellopiem, apēdot zāli, ogleklis pārvēršas metāna formā. Liellopu gremošanas procesā metāns nonāk atmosfērā, un 10 gadu ciklā tas sadalās ūdenī un oglekļa dioksīdā. Tas nozīmē, ka liellopi kopā ar meža dzīvniekiem - stirnām, briežiem, aļņiem, ir nepārtraukta cikla sastāvs, un to metāna bilance nav mainījusies kopš lauksaimniecības dzīvnieku attīstības sākuma. Īsāk sakot, emisijas, kas radušās šī cikla procesā, nav atbildīgas par pieaugošo siltumnīcas efektu un globālo sasilšanu. Latvijā kopējais liellopu skaits jau daudzus gadus samazinās.

Mīts: Liellopi apēd cilvēku pārtiku.
No liellopu uzturā izmantojamās barības 84% nav izmantojama cilvēku pārtikā. Cilvēku pārtikā izmantojamie augu valsts produkti tiek šķiroti pēc kvalitātes un arī pēc vizuālā izskata. Tie produkti, kuri neatbilst pārtikas prasībām, ir izmantojami lopbarībai.
Turklāt cilvēks nav atgremotājs un zāli var uzņemt tikai nelielos apjomos salātus.
No visas planētas lauksaimniecībā izmantojamās zemes 2/3 nav iespējama graudaugu un dārzeņu kultūru audzēšana, jo klimats nav tam piemērots, kā arī zeme atrodas pārlieku stāvā slīpumā vai regulāri applūst. Šajās platībās vienīgā iespēja pārtikas ražošanai ir zālēdāju audzēšana, jo tur var audzēt tikai zāli, un atgremotājdzīvnieki zālē esošo celulozi, pretēji cilvēkam, spēj sagremot. Liellopi dod vērtīgo organisko mēslojumu, turklāt pasaulē no visa izmantotā mēslojuma puse nāk no lauksaimniecības dzīvniekiem.

Mīts: Liellopi izdzer ūdeni, ko varētu lietot uzturā cilvēki vai izmantot augi.
Lielākā daļa no patērētā ūdens, ko uzņem liellopi ir lietus ūdens, kurš nolīst ganībās, kurās dzīvnieki ganās. Ūdens tur nonāk neatkarīgi no tā vai tur ganās vai neganās dzīvnieki. Lielāko ūdens daudzumu dzīvnieki uzņem ar barību nevis dzerot ūdeni. Ūdens no dzīvnieka pēc dažām stundām tiek izvadīts atpakaļ zemē kā mēslojums augiem.
Valstīs ir atšķirīgi klimatiskie apstākļi. Latvijā nokrišņu vienmēr ir vairāk nekā tie spēj iztvaikot – mums ūdens pietiek!

Mīts: Ražojot augu izcelsmes produktus, emisiju daudzums ir mazāks uz saražoto vienību.
Saražojot 1 kg vegāno pārtiku, vienlaicīgi tiek saražots 3-5 kg cilvēka uzturā neēdamas biomasas. Ja pasaule pārietu tikai uz augu izcelsmes pārtiku, tad tās ražošana uz jau tā nepietiekošās aramzemes būtu jādubulto, kas agresīvi paaugstinātu emisiju daudzumu uz vienu uztura vienību. Bet ja augu un gaļas produktu ražošana notiek līdzās, augu neēdamās daļas var tikt izmantotas dzīvnieku barošanā, pārvēršot to cilvēkam ēdamā proteīnā. Izbarojot lauksaimniecības dzīvniekiem 4 kg augu neēdamās daļas, var radīt 1000 – 2000 kcal, jeb 100 g augstas kvalitātes proteīnu.

Mīts: Paaugstinot augu izcelsmes produktu patēriņu, samazināsies nāves gadījumi, kas saistīti ar dažādām slimībām.
Tiek prognozēts 11 miljoniem iedzīvotāju pagarināt dzīvi, ja viņu uzturā tiks paaugstināts augu izcelsmes produktu patēriņš, bet tai pat laikā nesamazinot gaļas – piena produktu patēriņu, un sekojot līdzi uzturā lietotajam kaloriju daudzumam un sāli. Ko tas nozīmē? Jā, ēdienreizē jāiekļauj vairāk zaļumu, riekstu un augļu, bet joprojām jānodrošina veselīgs gaļas un piena produktu balanss. Ēd veselīgi! Un atceries – vairākums populistisku pētījumu neņem vērā tās slimības, kas rodas no gaļas, piena produktu deficīta, kā arī neņem vērā to pašu ultra-pārstrādāto (daudz sāls, cukurs, krāsvielas un pārtikas piedevas) augu izcelsmes produktu negatīvo ietekmi uz veselību. Ultra-pārstrādātie produkti ir otrie lielākie ne-infekciju radīto slimību iemesls.

Vegānā burger gaļa – proteīna ziņā līdzvērtīga gaļai, bet 5 x vairāk sāls.
Mandeļu piens – 2 x vairāk sāls, 1/8 proteīna, ¼ cinka.


Mīts: Gaļa un piens nav vajadzīgs veselīgam dzīvesveidam.
Ir zinātniski pierādīts, ka dzīvnieku izcelsmes produktiem ir būtiska ietekme uz bērnu augšanu un attīstību, kā arī uz prāta spēju potenciālu. Nodrošinot vienādu enerģijas daudzumu uzturam, bērni, kas patērē gaļas produktus uzturā uzrāda par 17% labākus rezultātus mācībās nekā bērni, kuru uzturā ir tikai augu izcelsmes pārtika. Bērni, kas izmanto piena produktus uzturā, uzrāda vidēji par 13% labākus rezultātus nekā bērni, kuru uzturā ir tikai augu izcelsmes produkti.

Aktīvi publiskajā vidē cīnoties par saviem uzskatiem, neaizmirsti, ka pasaulē bez tevis ir arī tie, kam dzīvnieku izcelsmes produkti ir vitāli svarīgi uzturā: bērni, grūtnieces, sportisti un fiziska darba darītāji. Laukos dažādos skarbos apstākļos strādā lauksaimnieki, mežos - mežstrādnieki, ir vēl daudz citu profesiju pārstāvju pārstāvju, kuriem vajag enerģiju, lai dienā paveiktu ierastos pienākumus. Ērtības tavam komfortablajam ofisam nodrošina elektriķi, mehāniķi, santehniķi, kuru darbs prasa fizisku piepūli un daudz enerģijas, ko savukārt nodrošina sabalansēts uzturs.
Mēs esam dažādi un mūsu dzīvesveids, arods, enerģijas patēriņš, vecums, veselība nosaka, kas mums ir nepieciešams uzturā. Esi saprotošs! Gribi būt daļa no klimata problēmu risinātāja – glāb Latvijas pļavas! Palīdzot uzturēt zālēdājus Latvijā, tu piedalīsies unikālas dabas daudzveidības saglabāšanā. Pasauli, protams, neizglābsi, bet piemājas pļavu varbūt!

Informācijas avoti:
W. Windisch, Dzīvnieku ēdināšanas katedra, Minhenes Tehniskā Universitāte
Alice V. Stanton, Medicīnas un veselības zinātņu Universitāte.