Liellopi un biodaudzveidība

Liellopi un biodaudzveidība
Vai mums ir svarīga biodaudzveidība? Ko mēs ar to saprotam? Pirmais, kas nāk prātā ir ziedošas pļavas, kad vasaras saulgriežos plūcam jāņuzāles.
Bioloģiskā daudzveidība ir plašs jēdziens un tā sevī ietver sugu, ekosistēmu un ainavu daudzveidību. Ilggadīgo zālāju platības Latvijā ir ap 500 000 ha, bet apmēram 200 000 ha netiek ganīts neviens liellops, aita vai cits zālēdājs. Zālājs pats par sevi bez cilvēka iejaukšanās, proti, pļaujot vai ganot lopus, mūsu platuma grādos pastāvēt nevar. Ja pļavu neapsaimnieko, tad tajā ir neliels sugu skaits un dominē agresīvās sugas. Pamazām rodas liela sausās zāles jeb kūlas kārta. Augu sēklas, kas iekrīt šajā kūlā, nespēj izaugt, jo nevar sasniegt zemi. Tādēļ sugu skaits vēl vairāk samazinās. Pamazām pļava aizaug ar kokiem un krūmiem.
Neaizvietojama ekosistēmas sastāvdaļa ir ganību dzīvnieki. Gaļas liellopu audzēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare, un mūsu saimnieku pļavās šie dzīvnieki ienāca tikai 90to gadu vidū. Bet ar katru gadu ganāmpulku kļūst vairāk, un gaļas liellopi kļūst par neatņemamu Latvijas ainavu – balti, brūni, raibi un dažkārt pat melni tie gandrīz visu laiku ganās mūsu pļavās. Ja zālāju kopšanu veic tikai appļaujot, tad visi augi no pļavas tiek aizvākti vienā laikā, bet augiem ir dažāda izturība pret pļaušanu, tāpēc katrā konkrētā laukā veidojas cita flora, kura piemērojas konkrētai vietai. Noganot augi no pļavas tiek novākti izlases veidā, sākumā tiek apēsti garšīgākie augi un tad pārējie. Ganīšanas laikā ganības tiek mēslotas, ganību dzīvnieki augu sēklas pārnes no viena lauka puses uz otru, un augu sēklas tiek iemītas zemē, lai tām būtu vieglāk uzdīgt. Ganoties dzīvnieki netraucē ligzdojošos putnus. Svarīgi ir izvēlēties ganīšanai pareizās dzīvnieku sugas. Sausajās pļavās vispiemērotākās ir aitas, jo viņas zelmeni noēd tuvu zemei un neizbradā augsni. Aitas nav piemērotas ganīšanai mitrās pļavās, jo tās ir uzņēmīgas pret slimībām un parazītiem, kā arī pļavās ar ļoti garu zāli un pļavās, kas ir sākušas aizaugt. Šāds pļavas, kuras aitu ganīšanai nav piemērotas, lieliski der liellopu ganīšanai, jo liellopiem der rupjāks un augstāks zāles zelmenis. Liellopi ir piemēroti mitru pļavu apsaimniekošanai.
Lai pļavās saglabātu bioloģisko daudzveidību un pļavas mūs priecētu ar pļavu ziediem pilniem ar bitēm un kamenēm, dažādiem pļavu putniem, no kuriem daži ir pat sarkanajā grāmatā, tās ir pareizi jāapsaimnieko. Gaļas liellopi šim mērķim ir piemērotākā izvēle, kuri vēl turklāt mūsu pusdienu galdu papildina ar sulīgu steiku, tādējādi radot pļavai vēl vienu pievienoto vērtību.
Izvēloties savā ēdienkartē Latvijā audzēta gaļas liellopa gaļu, Tu ne tikai sātīgi paēdīsi un atbalstīsi vietējos uzņēmējus, bet arī palīdzēsi pļavai ziedēt.

Foto autors Dainis Arbidāns