Rēzija Kalniņa

Rēzija Kalniņa
Latvija ir līdzenums, kurā skatiens aizklejo kā Dullajam Daukam… Latvijas pļava katru no mums aizved ceļojumā kā Sprīdīti, kurš tomēr atgriezās mājās. Laimīgajā zemē, kur katrai gotiņai ir savs vārds... Bērnībā es kādu gotiņu nosaucu par Mēbeli, jo tas šķita ļoti sirsnīgs un īpašs vārds.
Govs purniņš... Aste... Dunduri... Tikko pļautas zāles smarža... Siena grābšana un likšana ķīpās... Tā ir mana Latvija. Manai Latvijai ir siena smarža... Dundura kodiens... Govs skatiens... Teļa mīlestība... Un visam pāri - Upuris... No otras puses, tā ir skaista upurēšanās- es Tev sevi atdodu, lai Tu varētu būt… Latvija ir Māte - Barotāja, kuru nevar “apēst”, bet var iznīcināt... Ja Tu apzinies, ka esi daļa no dabas, tad nekad nebūsi patērētājs... Tu būsi līdzDalībnieks...
Ar Cieņu un Pietāti, un Pateicību..


Bildes autore Agnese Tauriņa